Noslēdzot Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu, LNVM nodaļa “Dauderi” no 2015. gada 2. decembra piedāvā apmeklētājiem apskatīt Ēvalda Dajevska (1914-1990) dekorāciju metus no Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” (1972) un skatuves tērpu metus no Raiņa lugas “Rīgas ragana” (1976).
Ē. Dajevska veidotās tērpa skices Raiņa lugai “Rīgas ragana” režisors Osvalds Uršteins izmantoja Toronto latviešu teātra iestudējumam 6. Latviešu dziesmu svētku laikā un Latviešu dienu laikā Kanādā, savukārt skatuves dekorāciju meti Raiņa lugai “Pūt, vējiņi!” tā arī netika realizēti.
Izstādē apskatāmie Ē. Dajevska darbi ir latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa kolekcijas daļa.
Ē. Dajevskis dzimis Volosovā, Krievijā, tirgotāja ģimenē. Bērnība pagāja Vidzemē, netālu no Valkas. Vēlāk Dajevsku ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā, un Ē. Dajevskis apmeklēja pamatskolu, kur viņa zīmēšanas skolotājs bija Nacionālā teātra dekorators Arturs Cimmermanis. Tā radās iespēja vērot teātrī dekorāciju tapšanas gaitu. Tēvs uzskatīja, ka dēlam jāiegūst praktiska profesija, tomēr viņš izvēlējās Liepājas mākslas skolu.
Ē. Dajevska skatuves gleznotāja prakse noritēja Liepājas teātrī Artura Baumaņa vadībā. Pirmie patstāvīgie darbi tapuši jau 19 gadu vecumā Tautas teātrī Rīgā. Vēlāk sekoja darbs Rīgas Mazajā teātrī (1935-1936), kur Ē. Dajevskim vajadzēja veidot vieglas, ātri uzstādāmas un izteiksmīgas dekorācijas, jo teātra trupa bija bez savas pastāvīgas skatuves.
Ē. Dajevskis sadarbojās ar tādiem ievērojamiem režisoriem kā Jānis Zariņš, Žanis Kopštāls, Ēvalds Valters un Alfrēds Alksnis.
Vēlāk sekoja darbs Ziemeļblāzmas teātrī (1936-1938). 1939. gadā mākslinieks devās studiju ceļojumā uz Vāciju un Austriju. Nozīmīgs Ē. Dajevska daiļrades posms (1941-1944) saistās ar viņa darbību Liepājas Operas un drāmas teātrī, kur māksliniekam pavērās iespējas savas ieceres realizēt uz lielākas skatuves.
Otrā pasaules kara beigās Ē. Dajevskis devās bēgļu gaitās. Scenogrāfa darbu viņš turpināja Mērbekas nometnes teātrī Vācijā (1945-1949), kurā Nacionālā teātra aktieris un režisors Osvalds Uršteins apvienoja no Latvijas aizbraukušos aktierus. Teātrim bija nepieciešama viņa meistarība un izdoma, lai no vispieticīgākā materiāla izveidotu iespaidīgas un interesantas dekorācijas, kuras būtu piemērojamas jebkurai skatuvei.
20. gs. 50. gadu sākumā Ē. Dajevskis apmetās uz dzīvi Ņujorkā, kur Brodvejas teātru un filmu producents Mihaels Mejerbergs uzaicināja viņu strādāt pie pasaku filmām. Vēlāk mākslinieku uzņēma “United Scenic Artists” arodbiedrībā, tomēr darbs ar Amerikas Latviešu teātra trupām Ņujorkā, Vašingtonā un Bostonā netika pārtraukts. Ē. Dajevskis Amerikā darināja dekorācijas vairāk nekā 20 latviešu lugu iestudējumiem.
Ē. Dajevska noformētā skatuve vienmēr ir bijusi viena no nozīmīgākajām izrādes sastāvdaļām. Viņa scenogrāfijas pamatā ir glezniecība, kur tiek izcelta katra detaļa. Ē. Dajevska scenogrāfija nekad neaizēno aktierus un režisoru viņu radošajā darbībā. Dekorāciju metos viņš ir iekļāvis visus uzveduma komponentus, parādot pat konkrētās lugas ainas dalībnieku novietojumu saistībā ar skatuvisko vidi. Viņa meti bieži liek apjaust iestudējuma emocionālo noskaņu. Radošos impulsus Ē. Dajevskis bieži meklēja latviešu teikās, pasakās, leģendās, dainās, kā arī senajā koka arhitektūrā, kas īpaši izpaužas dekorācijās lugām ar folkloras motīviem.
Izstāde pagarināta līdz 28. februārim!